- Piedod. Es neklusēju tādēļ, ka negribu runāt, vienkārši ir tik savādi atcerēties... agrāk man bija neaprakstāmas bailes no tiltiem, likās pasaulē nav nekā briesmīgāka, kā iet tiem pāri. Es skatījos uz cilvēkiem, kas bez jebkādām emocijām ar smilšakmens cienīgu sejas izteiksmi šķērso tiltus, un nevarēju izprast kā viņi to spēj, bet tagad es šeit stāvu kopā ar tevi un izbaudu ik mirkli, to sajūtu, ka es vairs nebaidos no tilta, ka viņi vairs nav spēcīgāki par mani nu es esmu tas no kā tagad ir jābaidās viņiem. -
... |
 Komentāri (0) | 2010-11-10 18:33 | Skatīts: 8805x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Viņš atvēra mazo melno grāmatiņu, viegli noklepojās, lai sāktu savu runu. Lūpas pavērās tikai uz īsu mirkli. Viņš ievilka dziļu elpu, lai mēģinātu vēlreiz. Acis nedroši pavērās klātesošajos. Viņš aizvēra grāmatiņu un sacīja : „Es jums nevēlos lasīt, es jums vēlos pastāstīt par Mārtiņu... ”.
... |
| Komentāri (0) | 2010-11-10 18:30 | Skatīts: 8407x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Valmieras stikla šķiedrai līdzās aug margrietiņa. Viņa nav uz izmiršanas robežas, par spīti tam, ka mirst. Interesanti, vai kāds aizsargā šo parasto mirstošo margrietiņu. Interesanti vai margrietiņa spēj augt līdzās milzu rūpnīcai. Interesanti vai dabas aizsardzība spēj pastāvēt līdzās kapitālismam.
... |
| Komentāri (0) | 2010-11-10 17:58 | Skatīts: 2200x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Ar ko tu, lasītāj, šobrīd lepojies? Ar karjeru, ar septītnieku latviešu valodas ieskaitē, ar savu suni, kuram esi iemācījis ķert kociņu, ar kanēļa kūciņām, kuras tik mīkstas kā nekad uzcepi savai vecmāmiņai 83. dzimšanas dienā. Vai varbūt ar vecmāmiņu, kura jau precīzi 63 gadus saimnieko savā lauku sētā. Vai varbūt ar šo lauku sētu, kura pārdzīvojusi pārmērīšanas un tanku dunoņu, kura pārdzīvojusi bērna asaras par nobrāzto ceļgalu un tēva asaras par izsūtīto vectēvu, kurš alka tikai mazlietiņ patstāvības
... |
| Komentāri (0) | 2010-11-10 17:51 | Skatīts: 1825x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
|
