valmieras un kultūra

 


piedod


 

-          Piedod. Es neklusēju tādēļ, ka negribu runāt, vienkārši ir tik savādi atcerēties... agrāk man bija neaprakstāmas bailes no tiltiem, likās pasaulē nav nekā briesmīgāka, kā iet tiem pāri. Es skatījos uz cilvēkiem, kas bez jebkādām emocijām ar smilšakmens cienīgu sejas izteiksmi šķērso tiltus, un nevarēju izprast kā viņi to spēj, bet tagad es šeit stāvu kopā ar tevi un izbaudu ik mirkli, to sajūtu, ka es vairs nebaidos no tilta, ka viņi vairs nav spēcīgāki par mani nu es esmu tas no kā tagad ir jābaidās viņiem. -
...
Komentāri (0)  |  2010-11-10 18:33  |  Skatīts: 8798x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.


dzimtas lepnums


Viņš atvēra mazo melno grāmatiņu, viegli noklepojās, lai sāktu savu runu. Lūpas pavērās tikai uz īsu mirkli. Viņš ievilka dziļu elpu, lai mēģinātu vēlreiz. Acis nedroši pavērās klātesošajos. Viņš aizvēra grāmatiņu un sacīja : „Es jums nevēlos lasīt, es jums vēlos pastāstīt par Mārtiņu... ”.

...
Komentāri (0)  |  2010-11-10 18:30  |  Skatīts: 8399x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Lasīt tālāk.