Ar ko tu, lasītāj, šobrīd lepojies? Ar karjeru, ar septītnieku latviešu valodas ieskaitē, ar savu suni, kuram esi iemācījis ķert kociņu, ar kanēļa kūciņām, kuras tik mīkstas kā nekad uzcepi savai vecmāmiņai 83. dzimšanas dienā. Vai varbūt ar vecmāmiņu, kura jau precīzi 63 gadus saimnieko savā lauku sētā. Vai varbūt ar šo lauku sētu, kura pārdzīvojusi pārmērīšanas un tanku dunoņu, kura pārdzīvojusi bērna asaras par nobrāzto ceļgalu un tēva asaras par izsūtīto vectēvu, kurš alka tikai mazlietiņ patstāvības
1. novembrī norisinājās Garlība Merķeļa piemiņai veltītais konkurss „Latvieši”. Konkursā varēja piedalīties ikviens skolēns, uzrakstot radošu eseju, kuras virsraksts varēja būt „Lai kāds cilvēks varētu justies laimīgs, tam vajaga tikai drusku patstāvības”, „manas dzimtas lepnums”, kā arī pētnieciskais darbs „Mans novads Latvijas hronikā”. Konkursa mērķis bija rosināt jauniešus domāt par savām saknēm gan zemi, gan dzimtu, jo kā rakstīja viena no laureātēm galvenais jau ir tā dzirksts no tēva dēlā no dēla mazdēlā. Noslēguma pasākumā ietveros, visi dalībnieki tika aicināti kopējā ekskursijā un „arhīviem”. Staigājot starp vairākus metrus augstajiem papīra kastu krāvumiem, nemaz nevarēja just agrāk šeit bijušā lombarda elpu. Vien tādu zināmu bijību varēja izjust, saprotot, ka katrā no šīm kastēm, ir vairāki desmiti dokumentu, un katrā dokumentā aprakstīta daļā kāda cilvēka dzīves. Neliela ironija gan iedegās sirdī, ieraugot gadus simts vecu parādu grāmatu, no kuras daļa parādnieku joprojām nav izsvītroti, savukārt tāda zināma sentimentalitāte pārņēma lasot brāļu Kaudzīšu ierakstu zemnieku uzskaitē un Raiņa un Aspazijas dzimšanas apliecību, kur, kā par brīnumu, varēja manīt, ka Rainis un Aspazija vienā gadā dzimuši. Tālāk ekskursija vecā, šķiet vēl no krievu laikiem izdzīvojušā autobusā, veda pie Garlība Merķeļa pieminekļa. Dalībnieki jau ironizēja, autobuss piederot pie vēsturiskās konkursa tēmas. Iededzot svecīti pie pieminekļa vairākumu, patiesībā nebaidīšos šī vārda, visus klātesošos pārņēma tāda savāda smeldzīga sajūta, padomājot par visu ko šis vācu muižnieks, rakstījis, par visu ko latvieši zemnieki tajā laikā piedzīvojuši. Un tā sajūta nepameta arī sēžot Ķekavas novadpētnieciskajā muzejā un gaidot apbalvošanas rezultātus.
Savus darbus bija iesniegusi lielākā daļa Latvijas skolu un tajā skaitā arī gandrīz visas Valmieras skolas. Abos radošajos tematos tika piešķirtas viena pirmā, viena otrā vieta un divas atzinības. Prieks par paveikto valmierieši. Divas pirmās vietas un viena otrā vieta mūsējiem.
1. vieta Anete Perova Valmieras Valsts ģimnāzija 11. klase
1. Estere Ziediņa Valmieras Valsts ģimnāzija 12. klase
2. vieta Dina Ragēvičiusa Valmieras Valsts ģimnāzija 12. klase
un, ak, jā darbus vari izlasīt valmieriešu radošajā stūrītī. Un padomā ar, ko lepojies tu.
